Žēlastība un brīvība

Kad mēs esam centušies atbrīvoties Kristū, mēs lēnām strādājam brīvības atslēgas virzienā. Dievs sūtīja savu Dēlu sniegt žēlastību, kas ir atslēga, lai izvairītos no grēka verdzības. Šī žēlastība nebija viegli nēsājama Jēzum. Viņam bija daudz jāizcieš un viņš uzņēmās dzīvot mūsu vidū, lai varētu būt cienīgs upuris. Arī mēs visi vienlaikus dzīvojām viņu vidū, iepriecinot savas miesas alkas un sekojot tās vēlmēm un domām. Tāpat kā pārējie, arī mēs pēc būtības bijām pelnījuši dusmas. Bet savas lielās mīlestības pret mums dēļ žēlsirdībā bagātais Dievs mūs darīja dzīvus ar Kristu pat tad, kad mēs bijām miruši pārkāpumos - tieši žēlastības dēļ jūs esat izglābts. Efeziešiem 2: 3–5 Kopš laika, kad grēks ienāca pasaulē, cilvēks ir upurējis daudzas lietas, lai mēģinātu nomierināt grēku, kas mūs šķīra no Dieva. Tūkstošiem gadu izraēlieši upurēja dzīvniekus un putnus Dievam tieši šī iemesla dēļ. Bet paši upuri nebija atbilde, līdzīgi kā šodien, upura aiz sirds ir tikpat svarīga. Jēzus šajā darbā ienāca bērns kā jebkurš cits cilvēks. Atšķir viņu, Dievs sūtīja viņu pie jaunavas, lai parādītu pasaulei, ka šis bērns nav tikai parasts bērns. Ja Jēzus būtu dzimis ar Jāzepa un Marijas ieņemšanu, viņa apgalvojums par Dieva dēlu būtu apdraudēts. Džozefam nebija viegli to pieņemt, bet tāpēc viņam bija savs vizīte no eņģeļa. Viņam bija jāpieņem šī sieviete par savu sievu, tāpat kā viņam bija jāaudzina Jēzus par savu. Atšķirībā no dažādiem bērniem Bībelē, kurus pareģoja eņģeļi, Marijai netika doti īpaši norādījumi, kā viņu audzināt. Jēzum bija iesakņojušās zināšanas par pareizo un nepareizo, un tāpēc, ka viņš nav dzimis no diviem grēcīgiem cilvēkiem, viņš bija vienīgais, kas jebkad dzimis bez grēka. Samsons piedzima ar sarakstu ar lietām, no kurām viņam vajadzēja izvairīties, lai viņš varētu izpildīt savu aicinājumu kā Nazarets. Jēzus piedzima ar saikni ar Dievu, ko mēs nekad nevaram iedomāties. Viņš uzauga tāpat kā mēs, mēs neticam, ka līdz noteiktajam laikam viņš tika pasargāts klosterī, piemēram, kāda filma, kurā varonis parādās, lai glābtu dienu. Nē, mēs no Svētajiem Rakstiem zinām, ka Jēzus devās tur, kur devās viņa ģimene. Mēs zinām, ka viņš iemācījās savus zemes tēvus galdniecības darījumos. Jēzus piedzīvoja visu, ko mēs vēlētos, tomēr viņš vienmēr izvēlējās negrēkot pret Dievu. Mēs redzam Jēzus mīlestības dziļumu, kalpojot Dievam, redzot viņa saucienus dārzā. Savās lūgšanās viņš lūdz, lai šis upuris, kas viņam jāizpilda, tiktu izpildīts, tomēr pat pēc lūguma viņš to atgriežas pie Dieva, sakot: “Tava griba ir darīta”. Kā vīrietim viņam bija vēlme palikt, es neticu, ka tā bija savtīga vēlme, bet gan sevis saglabāšanas vēlme. Neviens nevēlas mirt, tomēr Jēzus pieņēma to, kas jādara, jo viņš redzēja kopainu un ko upuris sasniegs. Bez bezgrēcīgā cilvēka upura mēs joprojām mēģinātu nomierināt savus grēkus ar dzīvnieku asinīm. Jēzus nāve pie krusta bija pēdējais nepieciešamais upuris, lai cilvēks varētu izjust žēlastību un grēka nomierināšanu, kā tas nekad agrāk nav bijis. Kā mēs varam šo žēlastību pielietot savā dzīvē? Kāpēc mēs vispār gribētu? Grēks mūs šķir no Dieva. Dievs vēlas, lai ar jums būtu attiecības. Tāpēc jūs tikāt radīts. Grēks ir sadalošā nūja, kas izlemj, kur pavadīt mūžību, kad dodamies tālāk no šīs zemes. Ja jūs vēlaties pavadīt mūžību viens pats atrauts no Dieva, tad grēka ceļš jūs aizvedīs tur. Žēlastība, kas tiek sniegta caur upuri, ko Jēzus nesa, mūs iemīl mīlestībā un priekā tikai brīvās attiecībās ar Dievu. To var atrast tikai, lūdzot Jēzu izglābt jūs no grēka verdzības. Jēzus var būt tavs aizstāvis, tas, kurš stāv tavā vietā un, kad tiek pasludināts spriedums grēkā esošajiem, viņš stāvēs blakus tev un saucīs: “Šis cilvēks ir brīvs, es esmu pieņēmis viņa grēku”. Vai esat pieņēmis Jēzus upuri? Vai esat gatavs veikt šo soli? Veiciet izvēli šodien, nekavējiet, jo nezināt, ko nesīs rītdiena. Kavēšanās ar izvēli diemžēl ir izvēle uz grēka ceļa. Tēvs, daudzi to lasot vēl nav piedzīvojuši tavu žēlastību. Es lūdzu, lai arī šodien viņi tevi sauc un tiek atbrīvoti. Ļaujiet viņiem neaizkavēt vēl vienu brīdi, cerot, ka viņi varēs izvēlēties vēlāk. Vēlāk var arī nekad nepienākt. Atveriet acis uz patiesību, sūtiet kādu, lai ar viņu runātu, varbūt pat vārdi veido šodienas vēstījumu, ka viņi nekādā ziņā nav to lasījuši, bet liekot tai skanēt patiesībā. Strādājiet to cilvēku sirdīs, kuri ir pieņēmuši dalīties savā ticībā ar daudzu gadu neredzētu kaislību. Pārvietojieties vareni šajā pasaulē, lai cilvēki zinātu, ka jūs esat Dievs. Āmen