Izaicini Status Quo - 3 jautājumi

Status quo, kā tas attiecas uz mūsu dzīvi, ir mūsu ieradumu rezultāts. Status quo izaicināšana ir izaicinājums mūsu ierastajiem redzēšanas un darīšanas veidiem.

Kāpēc apstrīdēt status quo? Ja šis brīdis būtu pilnīgi apmierinošs, mēs par to pat nedomātu. Mēs būtu pārāk aizņemti, baudot to, kā esam izvēlējušies dzīvot. No otras puses, kad dzīvesveids sasniedz krīzes līmeni, mēs darīsim visu, lai radikāli mainītu ieradumus.

Tomēr, kad mūsu pašreizējais stāvoklis ir tikai nedaudz satraucošs, mēs vai nu atrodam veidus, kā ar to sadzīvot, vai arī to vispār noliedzam. Lielākajai daļai no mums mēs dzīvojam ar visiem neproduktīvajiem ieradumiem, kurus mēs varam ērti panest.

Bet mazu, šķietami nenozīmīgu iecietību dzīve nav brīva un piepildīta dzīve. Tā ir daļēji ieslodzīta un izturama dzīve. Ja mēs iemācīsimies pamanīt mazos, pierastos veidus, kā mēs sabotējam vēlamo piepildīto dzīvi, mēs varam veikt plašas izmaiņas savā laimes līmenī.

Status quo apstrīdēšana faktiski ir darbība, kas ietver iespēju kaut kam citam.

Lai cik lieliski tas izklausītos, pārmaiņu risks ir arī kaut kas cits. Tāpēc atkal, ja vien pašreizējie pierastie pārdzīvojumi nav absolūti nepanesami, lai mainītu lietas, ir vajadzīgs reāls iekšējs spiediens. Mums jābūt gataviem pieņemt nepazīstamu modeli, ceļu vai uztveri. Tas nozīmē atlaist visu pazīstamo, pat ja tā nav to slikti.

Ir liels ieguvums, ja negaidāt katastrofu (emocionālu vai fizisku), lai apstrīdētu status quo. Ar izmaiņām mūsu izpratnē par mazajiem ierastajiem veidiem, kā mēs iznīcinām mieru, mēs varam mainīt savas pieredzes trajektoriju UN būt labi sagatavoti, kad rodas lielas problēmas. Šeit ir 3 jautājumi:

Kā es varu būt pateicīgs par šo UN vēlēties, lai tas būtu atšķirīgs?

-Šis ir mazliet viltīgs jautājums. Mēs nevaram būt pateicīgi un vēlēties, lai viss būtu citādi. Pateicība atrod jēgu lietās, kādas tās ir, lai arī cik sāpīgas tās būtu. Tas redz plašāku un mīlošāku ainu. Šis jautājums mūs attur fantazēt par labāku nākotni, atrodot labāku tagad. Tas mums palīdz vairāk rast risinājumus no pozitīva, nevis negatīva viedokļa.

Ko es gaidīju, ka notiks vai jutu, ka tas nenotika?

-Šis jautājums palīdz mums pamatoties uz realitāti, kas mums rada diskomfortu - tas vienmēr ir mūsu svītrotās cerības par to, kā mēs vēlējāmies, lai lietas risinātos. Padomā par to. Kad jums nav reālas izvēles par to, kas notiek, tad neatkarīgi no tā, kas notiek, jums nav nekādu seku. Ja kokosrieksts nokrīt no koka un nolaižas uz smiltīm, vai jūs uztraucat? Ja tas krīt uz galvas? Jā. Mēs ceram, ka kokosrieksts vai kas cits nesaņems galvu.

Ko es šobrīd varu darīt savādāk?

-Šis ir svarīgs stratēģijas un rīcības jautājums. Mūsu smadzenes ir pieslēgtas mācībām, un mēs ļoti alkstam mācības, ko varam mācīt paši no jebkuras pieredzes. Tā ir daļa no mūsu izdzīvošanas mehānisma, kas vienmēr meklē jaunus veidus, kā iekarot problēmas. Izvēle izdarīt kaut ko citu un darīt to tagad (rīkoties kaut kādā formā, vismaz rakstīt par to, ko darīsit citādi) ir kritiska.

Par kādu mazu ieradumu jūs šodien varat sevi izaicināt?

Jo-Aynne

Vai esat jauns šajā emuārā? Vai vēlaties pievienoties cilvēku kopienai, kas veic izmaiņas savā dzīvē? Pārbaudiet Gatavs un Laipni lūdzam lappuse ieskatiem par to, ka VAIRĀK par to, kas ir jēgpilns.

Whoopsie trešdienas : Šodienas 5 minūšu darbības punkts - kā jūs vēlētos, lai jūsu dzīvē un nodarbēs būtu lielāka nozīme? Uzrakstiet par vienu mazu paradumu, kas jums ir, saglabājot status quo “mazāk nekā jēgpilnu”. Atbildiet uz 3 jautājumiem un pēc tam pārbaudiet Gatavs lapā, lai uzzinātu vairāk par to, kā pārveidot savus ieradumus, lai atbalstītu to, kas jums ir nozīmīgs.